Eiropas Savienības politika un aktualitātes

Eiropas Savienība (ES)

Aizsardzības ministrija nodrošina koordinētu Latvijas viedokļa formulēšanu, paušanu un aizstāvēšanu kiberdrošības un kiberaizsardzības politikas jautājumos. Viedokļa formulēšanā tiek uzklausīti arī citu nozaru ministriju, institūciju, valsts drošības dienestu un privātā sektora pārstāvju viedokļi. Latvijas eksperti un pārstāvji Briselē sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm, lai rastu kopīgus risinājumus un nodrošinātu Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju interešu pārstāvību ES. Dalība ES stiprina mūsu valsts drošību, tostarp kiberdrošību un noturību.

Pēc rotācijas principa katra no 27 dalībvalstīm uz sešiem mēnešiem uzņemas ES Padomes prezidentūras lomu. Prezidentūra atbild par to, lai virzītu Padomes darbu ar ES likumdošanu, tostarp kiberdrošības jomā, un nodrošinātu ES darba programmas nepārtrauktību, likumdošanas procesu un sadarbību dalībvalstu starpā. Plašāka informācija par prezidentūras uzdevumiem ir pieejama ŠEIT.

Kipras prezidentūra ES Padomē: 2026. gada 1. janvāris – 31. jūnijs

Ar devīzi “Autonoma Savienība. Atvērti pasaulei” prezidentvalsts Kipra strādās drošas un konkurētspējīgas Eiropas labā. Kipra rotācijas kārtībā pilda ES Padomes prezidentvalsts pienākumus otro reizi, kā daļa no trīs prezidentvalstu komandas kopā ar Poliju un Dāniju. Plašāka informācija par Kipras prezidentūras prioritātēm ir pieejama ŠEIT.

Kipras prioritātes kiberdrošības jomā:

• ES kibernoturības stiprināšana, it īpaši kritiskās infrastruktūras un būtisko digitālo pakalpojumu aizsargāšana;

• ES likumdošanas kiberdrošības jomā ieviešana;

• Kiberdrošības prasību vienkāršošana un saskaņošana. 

 

Latvijas prezidentūra ES Padomē būs no 2028. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Pēdējos gados ES ir pieņemti vairāki tiesību akti – NIS2 direktīva, Kibersolidaritātes akts un Kibernoturības akts –, pie kuru ieviešanas nacionāli šobrīd norit darbs.

ES Kibersolidaritātes akts

2025. gada 4. februārī spēkā stājās Kibersolidaritātes akts, ar kuru ES paredzēts stiprināt spējas atklāt, sagatavoties un reaģēt uz būtiskiem un liela mēroga kiberdraudiem un uzbrukumiem. Tas paredz Eiropas kiberdrošības vairogu (ES mēroga drošības operāciju centru tīkls, ko veido ar ES finanšu atbalstu), ārkārtas situāciju mehānismu (iekļauj noturības celšanas pasākumus kritiskajām nozarēm, dalībvalstu savstarpējo atbalstu, incidentu reaģēšanas pakalpojumus, ko nodrošina uzticami pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem iepriekš noslēgts līgums un kuri gatavi pēc dalībvalstu vai ES iestāžu, struktūru un aģentūru pieprasījuma iesaistīties būtiska vai plaša mēroga kiberdrošības incidenta gadījumā), kā arī kiberdrošības incidentu izvērtēšanas mehānismu.

ES Kibernoturības akts

2024. gada 10. decembrī spēkā stājās Kibernoturības akts, kura mērķis ir samazināt kiberdrošības riskus un veicināt produktu ar digitāliem elementiem drošības pārredzamību, padarot Eiropas kibertelpu drošāku un aizsargātāku. Ar Kibernoturības aktu tiks ieviestas obligātas kiberdrošības prasības produktiem ar digitāliem elementiem, nosakot nepieciešamību tiem atbilst harmonizētiem standartiem un obligātām kiberdrošības prasībām, ieviešot lielāku atbildību un jaunus pienākumus ražotājiem, kā arī aizsargājot individuālus patērētājus un uzņēmumus, kas šos produktus pērk un izmanto. Lai arī nacionālā līmenī produktu ar digitāliem elementiem ražotājiem  būtu iespēja savus produktus ar digitāliem elementiem padarīt par Kibernoturības akta prasībām atbilstošus, kā arī pilnvērtīgi iesaistīties ES tirgū un demonstrēt augstu kiberdrošības praksi, šobrīd norit darbs pie nacionālā kiberdrošības sertifikācijas modeļa izstrādes, ieviešot Kibernoturības aktu Latvijā.

“Digitālā omnibusa” tiesību akta pakotne: priekšlikums kiberincidentu ziņošanas vienkāršošanai

2025. gada 19. novembrī Eiropas Komisija publicēja "Digitālā omnibusa" tiesību aktu pakotni", kurā ir iekļauts arī priekšlikums kiberincidentu ziņošanas vienkāršošanai, paredzot vienotas ziņošanas platformas (single-entry point) izveidi. Paredzēts, ka platformu izstrādātu ES Kiberdrošības aģentūra - ENISA - un ka ziņošana notiktu par kiberincidentiem saskaņā ar tādu ES tiesību aktu prasībām kā NIS2 direktīvas, GDPR regulas, DORA regulas, eIDAS regulas un CER direktīvas. Priekšlikuma izskatīšana ir uzsāka ekspertu līmenī.