Starptautiskā un reģionālā sadarbība
2015. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Aizsardzības ministrijas parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību kiberdrošības jautājumos.
2016. gadā NATO Varšavas samita laikā kibervide tika atzīta par operacionālo vidi, un Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis, parakstīja NATO Kiberaizsardzības apņemšanos, lai veicinātu kopējo kiberaizsardzības noturību. 2023. gadā tika pārskatīts Kiberaizsardzības apņemšanās mehānisms, kas tiek izmantots NATO dalībvalstu kiberaizsardzības spēju izvērtēšanai, kā arī nepieciešamo uzlabojumu konstatēšanai. Tāpat 2023. gadā tika apstiprināta Latvijas dalība NATO virtuālo kiberincidentu atbalsta mehānisma darbībā, kas ļauj saņemt un sniegt virtuālu atbalstu kiberincidentu novēršanā citām dalībvalstīm.
2021. gadā tika noslēgta vienošanās starp Latvijas un Polijas Aizsardzības ministrijām, kuras mērķis ir izveidot sadarbības ietvaru un procedūras starp abu valstu militāro informācijas tehnoloģiju incidentu reaģēšanas komandām.
Kopš 2024. gada maija Latvija ir pievienojusies Ātrās reaģēšanas kibervienības un savstarpējās palīdzības kiberdrošības jautājumos (Cyber Rapid Response Teams and Mutual Assistance in Cyber Security - CRRT) projektam, kas ir Eiropas Savienības (ES) Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) iniciatīva un kas tika uzsākta 2018. gadā. CRRT mērķis ir izveidot ātri izvietojamas kibervienības, kas sniedz palīdzību ES dalībvalstīm un institūcijām, ES misijām un operācijām, partnervalstīm kiberdraudu, incidentu un krīžu gadījumā, nodrošinot informācijas apmaiņu, kopīgas mācības un operacionālu atbalstu. Iesaiste CRRT projektā Latvijai sniedz iespēju veidot kopējas spējas un standartizētu atbalsta mehānismu apjomīgu kiberincidentu gadījumā un iespēju gan sniegt, gan saņemt atbalstu kiberincidentu gadījumā.
2024. gada 23. augustā tika noslēgts saprašanās memorands starp Aizsardzības ministriju un State Service of Special Communications and Information Protection of Ukraine (Ukrainas Valsts speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienests, UA SSCCIP), kas paredz plašāku sadarbību kiberdrošības jomā starp Latviju un Ukrainu. 2026. gada martā Aizsardzības ministrija un UA SSSCIP parakstīja nodoma vēstuli par sadarbību reģionāla kiberdrošības centra izveidē Ukrainā.
Aizsardzības ministrija atkārtoti (2025. un 2026. gadā) ir sniegusi finansiālu un saturisku atbalstu Kijivas starptautiskā kibernoturības foruma (Kyiv International Cyber Resilience) organizēšanā. Pasākuma ietvaros CERT.LV organizēja praktisku apmācību semināru Ukrainas tehniskajiem ekspertiem draudu medību operāciju īstenošanā.
2024. gadā Latvija pievienojās Starptautiskajai pretizspiedējvīrusu iniciatīvai (Counter Ransomware Initiative), kas ir lielākā starptautiskā kiberpartnerība pasaulē. Aizsardzības ministrija ir uzņēmusies vadošās institūcijas lomu no Latvijas puses, kā arī nodrošina dalību Starptautiskās pretizspiedējvīrusu iniciatīvas politikas veidošanas darba grupā. Valsts policija, savukārt, nodrošina dalību starptautiskās sadarbības pret izspiedējvīrusiem darba grupā.
2024. gada nogalē un 2025. gada sākumā Aizsardzības ministrija un CERT.LV aktīvi atbalstīja Latvijas kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē, palīdzot Latvijai tikt ievēlētai padomē uz laiku no 2026. līdz 2027. gadam. Kandidatūras laikā Aizsardzības ministrijas un CERT.LV pārstāvji līdzorganizēja divas tematiskās diskusijas ANO atvērtās darba grupas par IKT drošības jautājumiem ietvaros, daloties ar Latvijas gūto pieredzi un konkrētiem soļiem kiberdrošības stiprināšanas kontekstā.
Sadarbībā ar ārvalstu partneriem CERT.LV īsteno mērķtiecīgas draudu medību operācijas valsts pārvaldes un kritiskās infrastruktūras IKT resursos. CERT.LV vadītās draudu medību operācijas tiek īstenotas, galvenokārt, sadarbībā ar Kanādas Bruņoto spēku Kiberpavēlniecību. Tāpat draudu medības tikušas organizētas sadarbībā ar Beļģijas, ASV, Polijas ES Kiberdrošības aģentūras - un citu partneru iesaisti.
Ņemot vērā Latvijas un Kanādas veiksmīgo sadarbību draudu medību operāciju vadīšanā, CERT.LV sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Kanādas Bruņoto spēku kiberpavēlniecību, ir izstrādāts unikāls mācību kurss, kas apvieno starptautisku pieredzi un zināšanas efektīvu draudu medību īstenošanā. Kopā aizvadīti četri Draudu medību apmācību kursa semināri, kuros apmācīti aptuveni 120 dalībnieki no 28 valstīm, tādējādi Latvijai sniedzot būtisku ieguldījumu NATO alianses kopējā kiberaizsardzības spēju un kibernoturības līmeņa celšanā.
Aizsardzības ministrija 2026. gadā uzsākusi dalību Eiropas līmeņa pēckvantu šifrēšanas (PQC) projektā "Quantum-Resistant Cryptography in Practice" (QARC) jeb "Kvantu drošas šifrēšanas ieviešanas prakse". Projektu vada Brno Tehnoloģiju universitāte (Čehija), un tajā iesaistīti augstākā līmeņa kiberdrošības un šifrēšanas risinājumu pētnieki un eksperti no visas Eiropas, 5 valstu nacionālie kiberdrošības centri, tehnoloģiju uzņēmumi, kā arī asociētie partneri no Ukrainas. Projekta ietvaros Aizsardzības ministrija attīstīs ceļa karti PQC risinājumu ieviešanai Latvijā.
Mācības
Pieaugošā uzbrukumu intensitāte, inovatīvas uzbrukumu metodes un ģeopolitiski motivēti incidenti apliecina kiberdrošības izšķirošo nozīmi, un kopīgas civilā un militārā sektora mācības dod nozīmīgu ieguldījumu, lai padarītu Latviju par pēc iespējas sarežģītāku mērķi kibernoziedzniekiem un noturīgāku pret pašmāju un ārvalstu kiberdraudiem.
Ik gadu Latvija piedalās NATO Apvienotā kiberaizsardzības izcilības centra (NATO CCDCOE) organizētājās mācībās Locked Shields, un Crossed Swords, kā arī NATO organizētajās mācībās Cyber Coalition. Pēdējo gadu laikā Latvija mācībās demonstrējusi augstvērtīgu sniegumu un rezultātus, 2024. gadā kopā ar NATO Komunikācijas un informācijas aģentūru un 2026. gadā kopā ar Singapūru izcīnot 1. vietu Locked Shields mācībās vairāk nekā 40 valstu konkurencē, bet 2023. un 2024. gadā ierindojoties 4. vietā.
Latvija piedalās vairākās starptautiskās kiberkrīžu mācībās, tai skaitā CyberEurope un BlueOlex. CyberEurope ir kiberincidentu un krīžu pārvaldības mācības, kas mērķētas uz valstu starpinstitucionālo un starpvalstu sadarbību, Eiropas līmeņa krīzes gadījumā. Savukārt BlueOlex mācības tiecas spēcināt ES dalībvalstu koordināciju un savstarpējo komunikāciju kiberkrīžu gadījumā.
Vienlaikus kiberkrīžu elementi tiek ietvērti arī nacionālajās mācībās NAMEJS. Tāpat ik gadu Nacionālie bruņotie spēki, CERT.LV un Aizsardzības ministrija organizē nacionālās kiberkrīžu mācības "Medus Pods". 2026. gada mācībās tika pārbaudīta gatavība reaģēt uz plaša mēroga krīzēm aviācijas nozarē.